Līdz šim dažādās izstādēs, pasākumos bijuši apskatāmi gan Zemgales, gan citu novadu tautas tērpi, cimdi, lakati, tomēr pēdējo 10 gadu laikā nav ticis veltīts pasākums vai izstāde, kurā ar šādu uzstādījumu izrādīti zīļu vainagi. Latvijas muzeju krājumos ir vairāk nekā 250 meitu vainagu un galvasrotu, kas darināti 19. gadsimtā, taču to uzskaitījums, apraksts un attēls lielākoties plašākai publikai nav bijis pieejams. Joprojām ir aptuveni 150 vainagi, kuri apskatāmi vienīgi LNVM krājumā, taču tie nav bijuši nedz apskatāmi plašākai publikai, nedz par tiem publicēts kāds apraksts tehniskā stāvokļa vai kolekcijas pārziņu novērtējuma dēļ. Arī gatavojoties 150. latviešu Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem, daudzos Latvijas deju kolektīvos, koros, ansambļos joprojām tiek izmantoti jau redzēti un par “klasiku” dēvēti meitu zīļu kroņi.
Tieši tamdēļ Kultūras un mākslas centrs “Nātre” vēlējās īstenot pētījumu – “Zīļu kroņi Latvijā” – ar mērķi iemūžināt un parādīt līdz šim neredzētus – meitu zīļu (pērlīšu) vainagus – vienu no skaistākajiem kultūrmantojumiem Latvijā.
No Lindas Rubenas, Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas ekspertes sacītā: “Latviešu tautas tērps nav iedomājams bez greznajiem un daudzveidīgajiem vainagiem. Daži no tiem ir ļoti populāri un atpazīstami, bet tikpat daudz un vēl vairāk ir mazāk zināmi. Izšūtie zīļu, pērļu, krellīšu, pērlīšu vainagi ir daudzveidīgi un katra darinātāja tajos ielikusi savu izpratni par skaisto. Pētot zīļu vainagu formas, ornamentus, rakstus ir iespējams izsekot gan modes tendencēm, gan dažādām rokdarbu tehnikām, jo dažu vainagu rotāšanai ir izmantotas ne tikai krellītes, pērlītes, bet tās papildina kāda cita rokdarbu tehnika – izšuvums vai dekoratīvas lentītes, mežģīnes. Iecerētā projekta norise dos iespēju ne tikai izpētīt šos vainagu veidus, bet pamatojoties uz pētījumiem darināt vainagu paraugus, kuri turpmāk tiks izmatoti izglītojošā darbā veidojot izstādes, stāstījumus par vainagu vēsturi, darināšanas noslēpumiem un tehnikām.”
Projekta ietvaros tika atdarināti teju 20 līdz šim plašākai publikai neredzēti 19. gadsimta pērļu vainagi, kuri aprakstīti Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, taču nav bijuši plašāk apskatāmi klātienē, izstādē, nedz par tiem publicēts kāds apraksts. Viena no projekta būtiskajām vērtībām ir pieredzes apmaiņa starp paaudzēm: vecmeistari – Zemgales rokdarbnieci Annu Indriku – un jaunu mācekli Daniju Lazdiņu, kura savos jaunajos gados jau pierādījusi sevi kā veiksmīgu audēju, rokdarbnieci. Tāpat projekta laikā – Jelgavas jaunatklātajā Vecpilsētas mājā – norisinājās meistarklase, kuras laikā varēja uzzināt par zīļu kroņu vēsturi un izcelsmi, LNVM krājumiem, kā arī pašam spert pirmos soļu Zemgales, Ilūkstes un Augšzemes vainagu darināšanas tradīcijās.
“Mēs ļoti ceram ar šo mūsu iniciatīvu un projektu iedvesmot jauno paaudzi, sevišķi jaunietes, darināt tautas tērpu pašām, mudināt šīs gadu desmtos un paaudzēs slīpētās amata prasmes pārmantot, apgūt no vecmestariem, kā arī aicināt doties uz muzeju krātuvēm un atrast to īpašo kroni, kas rotātu un izceltu katru jaunu meitu savā unikālā krāšņumā. Vēl viss nav atklāts, vēl viss nav redzēts! Un, ja tomēr, slinkums pašiem, tad var darīt venkāšāk – atbalstīt šo projektu un pētījumu, apmeklējot meistarklases un ziedojot biedrībai projekta turpinājumam un izstādes radīšanai”, aicina KMC Nātre vadītāja – Dace Indrika.
Sirsnīgi pasakāmies visai projekta komandai un ceram uz tikšanos meistarklasēs un izstādē jau 2023. gadā:
Anna Indrika – Zemgales rokdarbniece, zīļu kroņu vecmeistare
Ilga Keire – SIA “Muduri” izšuvēja, zīļu kroņu vecmeistare
Danija Lazdiņa – “Zemgales laiks Ziedonim” laureāte, zīļu kroņu atdarinājumu autore
Linda Strauta – Brauere – fotogrāfe
Dace Indrika – projekta vadītāja, idejas autore
Aicinām iepazīties ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zīļu kroņu krājumu paraugiem un atdarinājumiem:
Projekta “Zīļu kroņi Latvijā” (Nr.22/1-14.2/K 18) publicētie muzeja priekšmeti atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā.
Visas fotogrāfijas ir biedrības “Kultūras un mākslas centrs “Nātre”” īpašums un tiek aizsargātas ar autortiesībām, kā arī ir saņēmuša LNVM atļauju (Nr. 1-10.3./83) to publicēšanai.
Projekts tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Zemgales plānošanas reģiona un Latvijas Valsts meži atbalstu.