ILMĀRS ŠLĀPINS

Foto_Aigars_Hibneris_WEB__DSC4362Filozofs, publicists, literāts, dramaturgs, tulkotājs un dīdžejs … Universālists.

Īsa biogrāfija(kur dzima, gāja skolā, studēja, ko darīja, utt)

Mācījies Sprīdīšu astoņgadīgajā skolā Tetelē. 13 gadu vecumā pārcēlies uz dzīvi Jelgavā un turpinājis mācības Jelgavas 1. vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas iesaukts padomju armijā un pāris gadus pavadījis Afganistānā. Tad studējis filozofiju Latvijas Universitātē, Vēstures un filozofijas fakultātē

Nedaudz par paveikto un svarīgāko…
Pēc studiju beigšanas lasījis lekcijas LU teoloģijas studentiem par Austrumu reliģijām. Kopš 1993. gada – viens no žurnāla “Rīgas Laiks” veidotājiem un redaktoriem. No 1999. līdz 2003. gadam bijis Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis. Bijis Ministru prezidenta padomnieks kultūras un humanitārajos jautājumos.
Veidojis radio raidījumus “Rīgas Laiks klausās”, “Zaļais karogs”, “Atrastās skaņas”. Ir Eiropas DJ komisijā, veidojot World Music Charts Europe (EBU) dziesmu listi.
Kopš 2012. gada februāra ir interneta žurnāla Satori.lv galvenais redaktors.
Ilmārs Šlāpins ir vairāku lugu autors: “Nakts tarifs” (2006), rokmūzikla “Drakula. Svešās asinis” (2007) un “Trīs Sprīdīši: Turp un atpakaļ” (2011) libreta autors. Tulkojis vairāk kā desmit lugu dažādiem Latvijas teātriem.
Sarakstījis grāmatas – dzejoļu krājums “Karmabandha” (2007), “Anekdotes par vidējo latvieti un Raini” (2007), “Anekdotes par vidējo latvieti un konkrētiem cilvēkiem” (2009) un “Jauno latviešu valoda” (2013) (biedrība “Ascendum”).
Veidojis muzikālos skaņu celiņus izrādēm “Advente Silmačos”(Liepājas teātris), “Vigīlija” un “Greinholma metode” (Jaunais Rīgas teātris).

Fotografēšanās vieta – LLU Studentu klubs
„Jau 7. un 9. klasē te rīkoju klases diskotēkas. Pēc tam kļuvu par dīdžeju Garozas kultūras namā, tad – Jelgavas rajona kultūras namā. Šajā vietā parkā pie LLU 1985. gadā spēlējām diennakti garu diskotēku. Sāku no rīta ar uzsaukumu – “Dīdžeji un prostitūtas šajā laikā parasti guļ … Bet ne šodien!”

Jelgava man ir atgriešanās bērnībā – mazliet naiva un samulsusi, taču jūsmas un cerību pilna.

Gribētos par Jelgavu kādreiz uzrakstīt grāmatu. Lai to sajūtu saglabātu un pastāstītu citiem.