režisore
Īsa biogrāfija:
Dzimusi Liepnā (Alūksnes rajons), dzīvojusi Siguldā, Cēsīs , Rīgā.
1964. gada Ziemassvētkos pārcēlusies uz dzīvi Jelgavā. Paralēli strādā.
No 1966. gada Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijā Teātra fakultātē.
Studējusi Maskavas Valsts teātra mākslas institūtā (GITIS)
Nozīmīgākie sasniegumi
Saņēmusi „Triju zvaigžņu ordenis”(1998) un Jelgavas pilsētas augstāko apbalvojumu „Goda zīmi” Nr. 2 (1998), tūlīt aiz Elzas Radziņas („Goda Zīme” Nr.1).
No 1965. gada Jelgavas Alunāna teātra galvenā režisore.
Lūcija Ņefedova ir “Alunāna Mamma”, jo tieši viņas vadībā Latvijā atkal tika spēlētas Ā. Alunāna izrādes. Viņa izstrādājusi teoriju – metodiku, kā strādāt ar Alunāna izrādēm, un šis pētījums prezentēts Maskavā.
50 darba gados Jelgavas Alunāna teātrī iestudējusi vairāk nekā 100 izrādes, īpašu uzmanību veltot latviešu dramaturģijai(sevišķi, A. Alunāns, G. Priede, P. Putniņš), ārzemju un krievu klasikai. L. Ņefedova bija pirmā, kas Latvijā iestudējusi Aspazijas “Zalgša līgava”, Aspazijas lugu “Aspazija”. Viens no Lūcijas Ņefedovas sapņiem bija iestuudēt bērnu izrādi “Zilais putns”, kas arī īstenojies. Vēl Lūcijai gribētos iestudēt Aspazijas “Sidraba šķidrauts”, arī Ibsena darbus un Raiņa lugas.
Stāsts par fotografēšanās vietu
Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs, Filosofu iela 3
„Esmu bijusi klāt šī muzeja tapšanā. 1968. gadā, Alunāna jubilejas reizē, sākās cīņa par muzeja iekārtošanu Teātra simtgadei. Šeit lielu darbu ieguldījis Ādolfs Švānbergs (Alunāna mazdēls) un Ādolfa Alunāna tautas teātra entuziasti manā un aktrises Ritas Brinkus vadībā, to padarot par sabiedrisku muzeju.
Te esam iestudējuši dažādas lugas, veidojuši pasākumus. Esam apspēlējuši visu māju, izmantojot to kā scenogrāfiju – skatītāji sēž zālienā, bet aktieri pa visiem nama logiem parādās un spēlē teātri.”
Man Jelgava ir pilsēta, kurā piedzimis mans dēls. Man tā ir mīļa mana teātra un ieguldītā darba dēļ. Ļoti cienu Jelgavas cilvēkus, jo tajos valda tas seno zemgaliešu gars. Cēsinieki ir ļoti komunikabli, bet zemgalieši – atturīgi, ne uz „čupošanos”, bet kārtīgi sava darba darītāji – ko apsola, to izdara. Liels prieks, ka šobrīd Jelgava veidojas par ļoti skaistu pilsētu,
Un vēl.
„Ikdiena jādzīvo ar domu, kā pats uzskata par pareizu, bet ne pret savu sirdsapziņu.
Cīnies par labo, nedari ļaunu! Mīlestība ir galvenais.
Un no visām mākslām, kas tur tautu dzīvu, ir teātris.
Teātri var spēlēt tikai augsti attīstīta kultūra. Šekspīru nevar spēlēt kurš katrs.
Vairs neprasu teātrim ēku Jelgavā, bet šajā pilsētā jābūt koncertzālei!